Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vainadzīte
vainadzīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Tauriņziežu dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar sārtiem, baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem čemurveida ziedkopās.
PiemēriMainīgā vainadzīte.
Avoti: 8. sējums