valdīties
valdīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
PiemēriAr pūlēm valdīties.
- Ar pūlēm valdīties.
- Nespēt valdīties.
- ..reizēm kapteiņa krūtīs sakāpa tāds aizkaitinājums, ka viņš nevarēja valdīties. Tādās reizēs Meirāns smagiem soļiem joņoja pa istabām, ar kājām aizķerdams un apgāzdams krēslus un ķeblīšus.
- Viņa gribēja valdīties, runāt ārēji pieklājīgā tonī..
- ..Hermani sagrāba nelabums un tik spējas jau pazīstamās sāpes pakrūtē, ka viņš tik tikko valdījās, lai nevaidētu.
Avoti: 8. sējums