valkāt
valkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā). Ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus).
PiemēriValkāt pelēku uzvalku.
- Valkāt pelēku uzvalku.
- Valkāt formas tērpu.
- Ziemā valkāt siltu kamzoli.
- Valkāt gaišus kreklus.
- Valkāt brūnas kurpes.
- Lietainā laikā valkāt gumijas zābakus.
- Valkāt kurpes ar augstiem papēžiem.
- Vēsākajās dienās Džesija valkāja gaiši zilu, no Francijas importētu vilnas jaku.
- ..Līvija valkāja tikai tumšpelēkas vai melnas drēbes, pieglaudīgas un gludi šūtas no smagiem audekliem.
- Kad muzikants uzsāka nupat kā apgūto dziesmiņu.., dejot aizgāja arī tie, kas valkāja pastalas.
1.1.Ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas).
PiemēriValkāt kontaktlēcas.
- Valkāt kontaktlēcas.
- Valkāt zobu protēzes.
- Valkāt prievīti.
- Valkāt platmali.
- Lasīdams Tenis valkāja brilles un turēja grāmatu no sevis ļoti atstatu..
- Abigaila: Te ir mana brāļa pulkstenis. Jūs to varat valkāt, kamēr šeit dzīvojat.
- Rokassprādze bij sudrabā sūboša, Sirdī man sabirza kaislība drūpošā - Sprādzi tu valkāji, acīs vēries..
Stabili vārdu savienojumiValkāt masku.
- Valkāt masku idioma — Slēpt savu īsto būtību.
1.2.Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
PiemēriValkāt īsu frizūru.
- Valkāt īsu frizūru.
- ..viņš valkāja bārdu - un taisni šai bārdā, var teikt, slēpās visa viņa nopietnība..
- Matus viņa valkāja gludi sapītus un saspraustus..
2.Būt nosauktam (noteiktā vārdā). Saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
Piemēri..katram kārtīgam vīram tak esot jāatstāj pasaulē dēls, kas valkā viņa vārdu, dara tālāk viņa darbu.
- ..katram kārtīgam vīram tak esot jāatstāj pasaulē dēls, kas valkā viņa vārdu, dara tālāk viņa darbu.
- Pareizāk jau būtu sacīt Omartija-Sniedze, bet sava pirmā vīra vārdu viņa bija valkājusi tik īsu laiku, ka to zināja tikai retais.
- ..manuprāt, ne katrs, kas raksta un sarakstījis pat grāmatas, cienīgs valkāt rakstnieka vārdu.
2.1.pārn. Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži).
PiemēriDzejā pārāk bieži valkāts, Bāls un nevarīgs kļūst vārds, Kas reiz audzis vārdu dārzā Sulas pilns kā ķirsis sārts.
- Dzejā pārāk bieži valkāts, Bāls un nevarīgs kļūst vārds, Kas reiz audzis vārdu dārzā Sulas pilns kā ķirsis sārts.
2.2.pārn. Baudīt (kādu attieksmi), arī būt ar (kādu) attieksmi.
PiemēriBormanis: Cienījamā jaunkundze, piedosietº, ka man, kas ilgus gadus valkājis sava kunga uzticību, še nekas nav svešs..
- Bormanis: Cienījamā jaunkundze, piedosietº, ka man, kas ilgus gadus valkājis sava kunga uzticību, še nekas nav svešs..
- Notārs: Viņš man uzticējās, un līdz šim es viņa uzticību esmu godam valkājis.
3.Vairākkārt vilkt (parasti šurp un turp, dažādos virzienos).
PiemēriVīri dienām velti valkā trali pa okeāna dibenu.., jo tā patīk siļķei, kurai mēs esam gatavi dzīties pakaļ vienalga uz kuru pusi.
- Vīri dienām velti valkā trali pa okeāna dibenu.., jo tā patīk siļķei, kurai mēs esam gatavi dzīties pakaļ vienalga uz kuru pusi.
- ..Adrijs, aiz sevis atstādams gludi noblīvētu sliedi, pusmiegā valkā to [vibratoru] šurp un turp.
3.1.pārn. Parasti savienojumā ar «līdzi»: apgrūtinoši, nevajadzīgi nēsāt (ko) sev līdzi, arī vadāt (kādu) sev līdzi.
PiemēriVislabākā pārnakšņošanas vieta, braucot pa upi, manuprāt, ir siena zārds - ne tev jāvalkā līdzi telts, ne jāaplaimo sveši cilvēki ar lūgumu izīrēt kūtsaugšu..
- Vislabākā pārnakšņošanas vieta, braucot pa upi, manuprāt, ir siena zārds - ne tev jāvalkā līdzi telts, ne jāaplaimo sveši cilvēki ar lūgumu izīrēt kūtsaugšu..
- Cik reižu Andžels nav īdzis un lādējis Ilziņa savādo tiepību - nelikt mierā šoferi, valkāt to līdzi pa rajonu fermām un tīrumiem!
Avoti: 8. sējums