valkāties

valkāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.

1.parasti 3. pers. Būt piemērotam valkāšanai.

PiemēriSkaista drēbīte, vai ne? Janīna pārlaida pāri roku: ar tādām dzīvām margrietiņām un gandrīz neburzīga, labi valkāšoties..

Skaista drēbīte, vai ne? Janīna pārlaida pāri roku: ar tādām dzīvām margrietiņām un gandrīz neburzīga, labi valkāšoties..
«Es iedzeršu par to, lai tev kurpes labi valkātos. Tev tās ir pirmās pieauguša cilvēka kurpes.»

2.Vilkties, vazāties (piemēram, pa zemi).

PiemēriAtspraudusi priekšauta malu, lai nevalkājas pa zemi, māmuļa mazgā grīdu.

2.1.pārn.; sar. Klaiņot, klīst.

Piemēri«Osis vēl vienmēr valkājas - dzīvotājs nav, bet nost arī nemirst.»

«Osis vēl vienmēr valkājas - dzīvotājs nav, bet nost arī nemirst.»
«Ko tad valkājies apkārt? Liecies gultā!»
Velgai negribējās satikt tēvu. Negribējās redzēt arī noplukušo šķūni un nošņurkušos cūcēnus, kas bieži bija izsalkuši un nemierīgi valkājās gar aploku žogiem.

Avoti: 8. sējums