valodība
valodība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → valodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Valodīgums.
PiemēriAustra ar izbrīnu klausījās Caunes valodībā. Tas klusais, noslēgtais vientiesītis uzreiz bija kļuvis runīgs un gudrs.
- Austra ar izbrīnu klausījās Caunes valodībā. Tas klusais, noslēgtais vientiesītis uzreiz bija kļuvis runīgs un gudrs.
- Nevedās mums vienīgi saruna, jo viņa atbildēja īsi, aprauti. Bet es nepiederu pie tiem, kas uzbāžas ar savu valodību.
Avoti: 8. sējums