Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vecenīte
vecenīte -es, dsk. ģen. -šu, s.; ar sirsnīgu emocionālo noskaņu
Veca sieviete.
PiemēriBet sētsvidū stāv maza maza, salīkusi vecenīte un gaida atbraucējus.
Avoti: 8. sējums