Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vecmāte
vecmāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Medicīnas darbiniece (ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās. Sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
Piemēri..vecmāte palīdz nākt pasaulē un pirmā sveic mazo cilvēciņu, rūpējas par viņa un jaunās māmiņas veselību.
  • ..vecmāte palīdz nākt pasaulē un pirmā sveic mazo cilvēciņu, rūpējas par viņa un jaunās māmiņas veselību.
  • «Ilgāk arī vairs nav laika, man jaunnedēļ jābrauc meklēt vecmāti. Jauns dzīvotājs prasās nākt pasaulē.»
  • «Man liekas, ka viņš tikai vakar būs beidzis pirmās palīdzības kursus. Dumjš kā zeķe. Dziļi elpot? Tādu padomu tev zinās dot pat pagasta vecmāte.»
2.reti Vecāmāte.
Piemēri«Čigāni, vecmāt, čigāni!» viņa iekliedz vaļējās klēts durvīs, kur vecmāmiņa rīkojas gar tīņiem [tīnēm].
  • «Čigāni, vecmāt, čigāni!» viņa iekliedz vaļējās klēts durvīs, kur vecmāmiņa rīkojas gar tīņiem [tīnēm].
  • Man bija liels brīnums, ka tik daudz dziesmu varēja ietilpt manas vecmātes galvā; viņa teica un teica, bet dziesmu nekad nepietrūka.
Avoti: 8. sējums