vienatnība
vienatnība -as, s.; parasti vsk.
Vienpatība, arī vienatne.
PiemēriLabāk lai viņš kaut vai gabaliņu pakūleņo, bet lai nepaliek ilgi tajā pelēkajā miglājā, ko sauc par grūtsirdīgu vienatnību.
- Labāk lai viņš kaut vai gabaliņu pakūleņo, bet lai nepaliek ilgi tajā pelēkajā miglājā, ko sauc par grūtsirdīgu vienatnību.
- «Tā tikai mana sasodītā kaite, kas uzdzen.. iedomas, ka esmu paša zemē palicis bez domubiedriem, iespundēts, iemūrēts vienatnībā...»
- pārn. ..Lai ugunsgrēka satraucētā sirds Ar koka rimto vienatnību pierit.
Avoti: 8. sējums