vienmuļš
vienmuļš -ais; s. -a, -ā
vienmuļi apst.
1.Tāds, kas atkārtojas vienveidīgi. Monotons (1). Vienmuļīgs. Vienmulīgs.
Piemēri..bērni ātri nogurst tad, kad darbs ļoti vienmuļš. Citiem vārdiem, viņiem tas ātri apnīk.
- ..bērni ātri nogurst tad, kad darbs ļoti vienmuļš. Citiem vārdiem, viņiem tas ātri apnīk.
- Svelmaini karstas, skarbas un vienmuļas rit dienas.
1.1.Vienveidīgs (par skaņu).
PiemēriVienmuļš troksnis.
- Vienmuļš troksnis.
- Nazis skanīgi un vienmuļi klaudz uz maizes dēļa.
- Un tagad jau sen vecais sienas pulkstenis sit vienmuļi un skumji, gluži kā Annas vientuļā sirds...
- pārn. Cikāžu koris vienmuļu dziesmu velk - kā miegu.
1.2.Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības. Tāds, kurā ir nepietiekami dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni.
Piemēri..Sils ir ārkārtīgi vienmuļš un garlaicīgs: priede pie priedes, stumbrs aiz stumbra, neviena lapkoka starpā..
- ..Sils ir ārkārtīgi vienmuļš un garlaicīgs: priede pie priedes, stumbrs aiz stumbra, neviena lapkoka starpā..
- ..ģimenes mājiņas izskatījās vienmuļi vienādas, kā jau tas standartprojektu rāmjos stingri noteikts. Labi, ka šo vienādību piesedza dārzu zaļums, kas liedza pārskatīt vairākas mājeles vienlaicīgi.
Avoti: 8. sējums