vientiesīgums
vientiesīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → vientiesīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vientiesība (1).
PiemēriEsmu dzirdējis no dažiem skatītājiem iebildes: Putniņš šo tēlu esot uzkonstruējis, sadomājis, novedis varoni līdz pat vientiesīgumam.
2.Vispārināta īpašība → vientiesīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vientiesība (2).
PiemēriLeģendas vientiesīgums.
Avoti: 8. sējums