Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vilkatis
vilkatis -ta, v.
vilkata -as, s.
vilkate -es, dsk. ģen. -tu, s.
Vilkacis.
PiemēriViņa [sieviete] nekad nebūtu līdusi tādā biezoknī, jo augusi pilsētā un par mežiem lasījusi tikai zvēru pasakās. Ja nu pēkšņi izlien kāds sumpurnis jeb vilkatis...
  • Viņa [sieviete] nekad nebūtu līdusi tādā biezoknī, jo augusi pilsētā un par mežiem lasījusi tikai zvēru pasakās. Ja nu pēkšņi izlien kāds sumpurnis jeb vilkatis...
  • sal. Kazanova: Mani vecāki bija Venēcijas komedianti, tāpēc es kā vilkatis spēju pārvērsties par ko gribu.
  • sal. Palikusi pilnīgi bez radu aizmugures, Liene [māte] darbā plēsās kā vilkata. Bērnu dēļ viņa ne brīdi, darbu nekavēja..
  • pārn. Smej vilkates smieklus sveču mēneša nakts, Sirma dižegle saltajā klusumā trīc Par agrajiem pārnācējiem [strazdiem].
Avoti: 8. sējums