virknēt
virknēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Likt, novietot, kārtot virknē (1) (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
PiemēriMazās [bērnu] rokas steidzīgi rakņājās apdrukāto papīrīšu kaudzītēs un virknēja vārdus uz papes tāfelītēm.
- Mazās [bērnu] rokas steidzīgi rakņājās apdrukāto papīrīšu kaudzītēs un virknēja vārdus uz papes tāfelītēm.
- Domās es virknēju ironiski asas frāzes, kuras man jāsaka Mirdzai, kad tā šodien atnāks mani apciemot.
- pārn. Savus nebeidzamos triļļus citu citam galā virknē lakstīgala.
2.Vērt, saistīt virknē (2).
PiemēriVirknēt sēnes žāvēšanai.
- Virknēt sēnes žāvēšanai.
- Virknēt zvārguļus.
Avoti: 8. sējums