virma
virma -as, s.; parasti vsk.
1.Virmojums1.
PiemēriMan tā gribētos nobraukt ar laivu tur upes vidū, sudrabainajā virmā..
- Man tā gribētos nobraukt ar laivu tur upes vidū, sudrabainajā virmā..
- Nolaidās pārslas,.. Nolaidās lejup ar ledainu virmu.
- Vieglā virmā kūpēja dzeltenās ceļa smiltis zem gājējas kājām.
2.Virmojums2.
PiemēriTikko samanāma gaisa virma, ko vēja vārdā nenosauksi, ietin puisi smaržā, kāda ir vienīgi tikko pļautiem rudziem.
- Tikko samanāma gaisa virma, ko vēja vārdā nenosauksi, ietin puisi smaržā, kāda ir vienīgi tikko pļautiem rudziem.
3.Virmojums3.
PiemēriTumsā.. no austrumiem, mirgojot teiksmainā virmā, nāk zvaigžņu karavānas..
- Tumsā.. no austrumiem, mirgojot teiksmainā virmā, nāk zvaigžņu karavānas..
- Šajā atjautīgo repliku virmā un darba troksnī visi aizmirsuši Gaili.
4.Virmojums4.
Avoti: 8. sējums