Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vējlukturis
vējlukturis -ra, v.
Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots pilnīgi vai daļēji aizsargāts no vēja.
PiemēriOskars paņēma spaini un gāja lejā uz Daugavu, apgaismodams ceļu ar vējlukturi.
Stabili vārdu savienojumiKā velns ar vējlukturi.
Avoti: 8. sējums