Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vērpelīte
vērpelīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.etn. Dem. → vērpele.
2.Lāčpurns.
PiemēriĻoti labas un garšīgas agrā pavasara ēdamās sēnes ir lāčpurni, kurus tautā sauc arī par vērpelītēm.
  • Ļoti labas un garšīgas agrā pavasara ēdamās sēnes ir lāčpurni, kurus tautā sauc arī par vērpelītēm.
Avoti: 8. sējums