Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vērpetains
vērpetains -ais; s. -a, -ā
vērpetaini apst.
1.Tāds, kurā ir vērpetes (1).
PiemēriVisas pazīmes liecināja, ka sāksies vējš - vērpetains putenis.
2.Tāds, kurā ir vērpetes (2).
PiemēriVērpetaini mati.
Avoti: 8. sējums