vērpties
vērpties parasti 3. pers., vērpjas, pag. vērpās; refl.
1.Refl. → vērpt1. Tikt vērptam.
PiemēriPie lina liekam linu šķiedru, un garāks vērpjas pavediens.
- Pie lina liekam linu šķiedru, un garāks vērpjas pavediens.
- Sijādami vērpjas diegi - Zīda svārki šalks.
- pārn. Līdzās cīņai par atļauju un iespēju iestudēt «Uguni un nakti» vērpās vēl cits, sīkāks, bet ne mazāk intensīvs cīņas pavediens. Ap Laimdotas lomu.
1.1.pārn. Veidoties, risināties (piemēram, par domu, sarunu).
PiemēriViņa domas parasti vērpās ap dzīvi un cilvēkiem.
- Viņa domas parasti vērpās ap dzīvi un cilvēkiem.
- ..manā zemapziņā allaž vērpās aizdomas, ka Šulcs nēsā masku..
- ..vakaros kādā istabā aizsākas dziesmas un dejas. Vai arī vērpjas brīnumaini stāsti par seniem laikiem..
2.Virzīties riņķveidā, spirālveidā (piemēram, par ūdeni, dūmiem, putekļiem).
Piemēri..bāla, tieva dūmu strūkliņa vērpās no brūnās, kastanim līdzīgās pīpes galviņas..
- ..bāla, tieva dūmu strūkliņa vērpās no brūnās, kastanim līdzīgās pīpes galviņas..
- ..aiz mašīnas sāka vērpties balti putekļu vāli - lauku ceļu sodība vasarās.
- Vienu vakaru - gaisā vērpās sniegpārslas un smaržoja pēc sala..
2.1.Riņķot (par priekšmetiem).
PiemēriVērpdamās un džinkstēdama nokrita dzeltena ripiņa uz.. plāksnes kases lodziņā.
- Vērpdamās un džinkstēdama nokrita dzeltena ripiņa uz.. plāksnes kases lodziņā.
- ..mājās pārbraukušām, pietika nolikt galvu uz spilvena, lai guļas vieta sāktu līgoties un vērpties uz mata tāpat kā laiva.
2.2.Virzīties (piemēram, pa riņķa līniju, lokveidā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriBet garām aši valsī vērpās pāri..
- Bet garām aši valsī vērpās pāri..
- Spārnus švīkstinot, putni vērpās uz riņķi kā sniegputenis..
- ..caur logu ielido bite, drukna kamene brūna, - slaidos lokos tā vērpjas gar griestiem..
Avoti: 8. sējums