vēsma
vēsma -as, s.
1.Lēna gaisa plūsma. Arī lēns vējš.
PiemēriNo dienvidu sasilušajām namu sienām plūst silta vēsma.
- No dienvidu sasilušajām namu sienām plūst silta vēsma.
- ..vējš.. ir silts kā dūnas un maigs kā samts. Tas ir tikai vēsma.
- ..ziedošajos kokos varēja dzirdēt bites, un vēsma, kas šad tad pārskrēja, atkal nobēra zemē sauju baltu ziedpārslu..
1.1.Smarža, kas izplatās kādā vidē, parasti vienlaikus ar šādu gaisa plūsmu, vēju.
PiemēriRudzu druvu un āboliņu lauku vēsma viņu mazliet atveldzina.
- Rudzu druvu un āboliņu lauku vēsma viņu mazliet atveldzina.
2.Pazīme, parasti jauna (piemēram, parādībai, norisei), kas ir samērā vāji izteikta.
PiemēriJaunās modes vēsmas.
- Jaunās modes vēsmas.
- Jaunas vēsmas vērojamas arī jaunās paaudzes tekstilmākslinieku.. darbos. Viņu devums liecina par dziļāku ieskatīšanos vecmāmiņu krāsu salikumos un rakstu ritmos.
- Tieši viņš [skolotājs] ienes klasē.. šodienas vēsmas.
- Vēl viena jauna vēsma - beidzot tiek domāts par to, lai ar lieljaudas tehniku nesablietētu augsni.
Avoti: 8. sējums