vēsts
vēsts vēsts, dsk. ģen. vēstu, s.
1.Ziņa, arī paziņojums.
PiemēriLaba vēsts.
- Laba vēsts.
- Prieka vēsts.
- Bēdu vēsts.
- Par citiem šorīt agrāk cēlies vidzemnieku komandieris Zeltiņš, sākdams gaidīt jau drīz pēc pusnakts, kādas vēstis nesīs bataljona izlūki..
- Pēc dažām nedēļām vēsts, ka Pīters Lujāns pērk zemi, jau gāja no mutes mutē.
- Svarīgā vēsts, ko mācītājs tosvētdien ziņoja no kanceles, bija par jaunas baznīcas celšanu.
- sal. Mēs klausāmies abi un dzirdam pa miglu plīvojam trauksmainas sirēnu balsis, gan tuvas, gan tālas, kā vēstis no kādas spokainas, viltīgi paslēptas pasaules..
- «Krustmāte teica, tu vasarā brauksi pie viņas uz jūrmalu!» vecmāmiņa pauda man priecas vēsti..
- «Labāk saki, kā tu te gadījies, kā no gaisa nokritis. Runāja taču, ka tu esot bez vēsts pazudis atkāpšanās laikā no Volhovas.»
- Nemiers palika vēl tikai par Zigi. Tas puika pagaidām bija pazudis bez vēsts.
Stabili vārdu savienojumiPazust bez vēsts. Priecas vēsts.
- Pazust bez vēsts — Nonākt, atrasties bezvēsts prombūtnē.
- Priecas vēsts novec. — 1. Prieka, arī laimes ziņa.2.rel. Vēsts par mesijas atnākšanu.
1.1.pārn. Zīme, norādījums (uz ko), arī (kā, parasti gaidāma, iespējama) pazīme.
PiemēriEgļu dzinumos viņa atrada vēsti par siltu vai aukstu pavasari, sērmūkšļa zarā, - kā šovasar padosies lini..
- Egļu dzinumos viņa atrada vēsti par siltu vai aukstu pavasari, sērmūkšļa zarā, - kā šovasar padosies lini..
- Nakts vai diena, nemitīgi drebēja logu rūtis, un kas zināja izšķirt, vai tās lietus negaisa vēstis vai nežēlīgā kara Dieva soļi.
Stabili vārdu savienojumi(Nav) ne vēsts (no kāda, arī kā).
- (Nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) — 1. Saka, ja (par dzīvu būtni vai priekšmetu) nekas vairs nav zināms.2. Saka, ja (no kā) vairs nekas nav palicis pāri.3. Saka, ja (kas vēlams) neiestājas.
Avoti: 8. sējums