vīlēt1
vīlēt [vĩlēt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ar vīli [1] apstrādāt (piemēram, metālu, koku).
PiemēriVīlēt plakanu virsmu.
- Vīlēt plakanu virsmu.
- Vīlēt izliektu virsmu.
- Vīlēt detaļu.
- Vīlēt nagus.
- Parasti [motorzāģa važas] griezējzobiem asina tikai priekšējo malu.., izņemot gadījumus, kad zobi ar šķembām tik stipri sabojāti, ka to izlabošanai jāvīlē arī mugurpuse.
- Ingrīda: Atceries, kā mēs to [patafonu] kādreiz spēlējām? Adatiņu nebija, Raimonds vīlēja un lika iekšā nagliņas.
- pārn. Viens putniņš aiz mana loga Vīlē lemešus...
Stabili vārdu savienojumiVīlēt zāģi.
- Vīlēt zāģi — Asināt zāģa zobus.
1.1.intrans.
PiemēriInteresantas rotas var veidot arī ar ļoti vienkāršām metālapstrādes metodēm - zāģējot, lokot, vīlējot, matējot, kaļot.
- Interesantas rotas var veidot arī ar ļoti vienkāršām metālapstrādes metodēm - zāģējot, lokot, vīlējot, matējot, kaļot.
- Lai griežas spole, Lai āmurs kaļ, Lai vīle vīlē Un akmens lai maļ.
2.pareti Zāģēt, parasti lēni, ar grūtībām.
PiemēriUzlikusi uz krāģa pabiezu dēli, viņa to vīlēja pušu ar nelielu un - kā šķita - arī diezgan neasu zāģi.
- Uzlikusi uz krāģa pabiezu dēli, viņa to vīlēja pušu ar nelielu un - kā šķita - arī diezgan neasu zāģi.
2.1.intrans.
PiemēriKaspars skatās, kā viņa nemākulīgi, tomēr visai centīgi vīlē, un zāģis lēnām graužas zarā.
- Kaspars skatās, kā viņa nemākulīgi, tomēr visai centīgi vīlē, un zāģis lēnām graužas zarā.
2.2.pārn. Rāt (kādu), teikt pārmetumus (kādam).
PiemēriSaimniece vīlē kalponi visu cauru dienu.
- Saimniece vīlē kalponi visu cauru dienu.
3.sar. Spēlēt (parasti lociņinstrumentu), parasti slikti, arī apnicīgi.
Piemēri«Iešu arī es pastumdīties. Daži jau griežas [dejā], un Zenons savu ermoņiku vīlē tā, ka sirdij skumji un priecīgi metas reizē...»
- «Iešu arī es pastumdīties. Daži jau griežas [dejā], un Zenons savu ermoņiku vīlē tā, ka sirdij skumji un priecīgi metas reizē...»
3.1.intrans.
PiemēriGuntis neviļus paskatās uz blakusgulētāju, kas visu laiku nepatīkami krāc, it kā sacenzdamies ar savu traktoristu apakšā. Arī tas visu laiku vīlē uz vienas basa stīgas.
- pārn. Guntis neviļus paskatās uz blakusgulētāju, kas visu laiku nepatīkami krāc, it kā sacenzdamies ar savu traktoristu apakšā. Arī tas visu laiku vīlē uz vienas basa stīgas.
4.intrans.; sar. Strādāt, parasti ļoti čakli, no visa spēka.
PiemēriIzpļauj [saimnieks] vienu [vālu], nosviež izkapti: tā vajagot pļaut! «Vienu,» es [Mārtiņš] saku, «saimniece ar mēli nopļaus. Mēs te esam no pulkstens trijiem rītā un vīlēsim līdz pusdienai, tā ir tā starpība.» Šim [saimniekam] kauns tagad atlaisties, mēģina arī turēt līdzi.
- Izpļauj [saimnieks] vienu [vālu], nosviež izkapti: tā vajagot pļaut! «Vienu,» es [Mārtiņš] saku, «saimniece ar mēli nopļaus. Mēs te esam no pulkstens trijiem rītā un vīlēsim līdz pusdienai, tā ir tā starpība.» Šim [saimniekam] kauns tagad atlaisties, mēģina arī turēt līdzi.
Avoti: 8. sējums