zibināties
zibināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.parasti 3. pers. Ilgstoši, intensīvi zibināt1.
PiemēriSpuldzītes zibinās stīvi, it kā ar mirkšķienu varētu dabūt šurp gaismu no debesīm.
- Spuldzītes zibinās stīvi, it kā ar mirkšķienu varētu dabūt šurp gaismu no debesīm.
- Skatuves dziļumā zibinās gaisma, skan mūzika.
1.1.Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
PiemēriViņa.. ļāva lampām zibināties auskaru briljantos.
- Viņa.. ļāva lampām zibināties auskaru briljantos.
- Starp sārtajām lūpām smaidā zibinās zobu krellītes.
1.2.pārn. Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli – par acīm, skatienu.
PiemēriAcis dzēlīgi zibinājās aiz brillēm..
- Acis dzēlīgi zibinājās aiz brillēm..
- «Es zinu, meitenei actiņas zibinās uz šo pusi kā zīlītes..»
2.Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
PiemēriZemu pāri pagalmam šaudījās bezdelīgas, kliegdamas lielā satraukumā, zibinādamas iekšā un ārā pa kūts puspievērtajām durvīm.
- Zemu pāri pagalmam šaudījās bezdelīgas, kliegdamas lielā satraukumā, zibinādamas iekšā un ārā pa kūts puspievērtajām durvīm.
Avoti: 8. sējums