zibsnis
zibsnis -šņa, v.
1.Rezultāts → zibsnīt1. Arī zibens.
Piemēri..pretī jau kāpa īsta zilmelna nakts, un tajā šaudījās balti, līkumaini zibšņi.
- ..pretī jau kāpa īsta zilmelna nakts, un tajā šaudījās balti, līkumaini zibšņi.
- Pār tavu ciematu aug naksnīgs negaiss. Vēl mēness spīd. Bet tāli zibšņi liesmo.
- Zibšņi izkaļ uguns krustus, Pērkons rietu malu grebj.
2.Rezultāts → zibsnīt2.
PiemēriSignāluguņu zibšņi.
- Signāluguņu zibšņi.
- Nopietnais vīrs pētoši pavērsa pret mani briļļu zibšņus..
- pārn. Kas ir dzīve? Tā ir jāņtārpiņa zibsnis nakts tumsā. ..Tā ir sīka ēna, kas aizslīd pār zāli un nozūd saulrietā.
- pārn. ..Maija spēja uzminēt Jūlija apslēptākās domas pēc viena vienīga žesta vai acu zibšņa.
- pārn. ..šoreiz palika nenovērtēti Šekspīra varoņa vārdabrāļa neatvairāmo acu zibšņi..
- pārn. It nekādi neatsaukt to [vārdu] miņā, Pat ne mirkļa zibsnī neatplaiksn [neatplaiksnī]..
- pārn. Ir tikai mirklīgi apziņas zibšņi un sāpīgs miers.
Stabili vārdu savienojumiAcis met zibšņus (arī zibeņus). Mest (acu) zibšņus (arī zibeņus).
- Acis met zibšņus (arī zibeņus) — Saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
- Mest (acu) zibšņus (arī zibeņus) — Skatīties, paužot skatienā dusmas, ļaunumu, izaicinājumu.
Avoti: 8. sējums