zvaniņš
zvaniņš -a, v.
1.Dem. → zvans.
2.Pulkstenīte2.
PiemēriMilijas kundze saka, lai saplūcot rozes, bet man labāk tīk vienkāršās pļavas puķes: pīpenes, zvaniņi un smilgas.
- Milijas kundze saka, lai saplūcot rozes, bet man labāk tīk vienkāršās pļavas puķes: pīpenes, zvaniņi un smilgas.
- Vēl zīlei tik daudz ziņu, ko vēstīt, Un mežā vēl zilie zvaniņi zvana..
3.Mazam zvanam līdzīgs zieds.
PiemēriGundega kaut kur atradusi pirmās sniegpulkstenītes, divus baltus, vārus zvaniņus, un ielikusi zāļu glāzītē.
- Gundega kaut kur atradusi pirmās sniegpulkstenītes, divus baltus, vārus zvaniņus, un ielikusi zāļu glāzītē.
- Tur [uz palodzes] pietika vietas.. trīs sprīžu augstajai fuksijai, kas pašlaik bija nobārstīta kautrīgi uz zemi pavērstiem sārti baltiem ziedu zvaniņiem.
- ..ziemeļu linneja.., sīks ložņu puskrūms, kas ziedu laikā paceļ virs zemes pāros sakārtotus bāli sārtus ziedu zvaniņus.
Avoti: 8. sējums