zvanīties
zvanīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Ilgstoši, intensīvi zvanīt4.
PiemēriZvana tālrunis. Klāvs: Kas par velnu te zvanās? Cilvēks pats savās mājās vairs nevar pavadīt mierīgu novakari!
- Zvana tālrunis. Klāvs: Kas par velnu te zvanās? Cilvēks pats savās mājās vairs nevar pavadīt mierīgu novakari!
- Gundars: Mums tiešām uznākusi liela, spārnota vēlēšanās.. noorganizēt vienu minimāli jēdzīgu [mūziķu] grupiņu. Nu kaut cik jēdzīgu! Mēs ar Reini zvanāmies visu dienu.
- Pūpola: Mēs.. ejam uz jūsu kabinetu, dakter, un sākam zvanīties.
Avoti: 8. sējums