ķeburains
ķeburains -ais; s. -a, -ā
ķeburaini apst.
1.Tāds, kam ir daudz dažāda virziena veidojumu, izliekumu, arī izaugumu.
PiemēriĶeburainas saknes.
- Ķeburainas saknes.
- Ķeburains brieža rags.
- ..milzīgajos, baltajos suņuburkšķos iebridušas zemas, ķeburainas ābeles..
- Bet pats interesantākais [planetārijā] šķiet dīvaini ķeburainais, telpas centrā novietotais aparāts..
- Priekšā varēja samanīt kādas mājas tumšo siluetu, ābeļu ķeburainos zarus.
1.1.Tāds, kas ir dažādi izlocīts (piemēram, par rakstītu burtu). Tāds, kam raksturīga dažādi izlocītu burtu veidošana (piemēram, par rokrakstu). Arī neveikls.
PiemēriGadu desmitos sastrādātajām rokām bija grūti valdīt spalvaskātu, tāpēc arī burti iznāca stūraini, ķeburaini.
- Gadu desmitos sastrādātajām rokām bija grūti valdīt spalvaskātu, tāpēc arī burti iznāca stūraini, ķeburaini.
- Jā gan, akmenī bija ar cilvēka roku iecirsts raksts, iecirsts neveikliem, ķeburainiem burtiem.
- Tajā pašā vakarā Hartungs ar savu senlaicīgo, ķeburaino rokrakstu uzrakstīja garu vēstuli profesoram..
2.Tāds, kam ir daudz dažādu virsmas izciļņu, arī izaugumu.
PiemēriĶeburaina koka miza.
- Ķeburaina koka miza.
- Neglīti bija viņa darinātie māla trauki. Ķeburaini un repuļaini, bez mirdzuma, bez skanīguma.
Avoti: 4. sējums