ķēmīgs
ķēmīgs -ais; s. -a, -ā
ķēmīgi apst.
1.Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes (piemēram, par priekšstatu, fantāzijas tēlu). Spocīgs.
PiemēriZirga galva atduras mežā kā melnā klinšu sienā. Nākošā acumirklī gar abām pusēm ņirb garām melni un pelēki ķēmīgi stāvi.
- Zirga galva atduras mežā kā melnā klinšu sienā. Nākošā acumirklī gar abām pusēm ņirb garām melni un pelēki ķēmīgi stāvi.
- Acu priekšā tumsas kamoli savēlas ķēmīgās figūrās, un sirdī atkal iezagās nemiers.
- Uz viņas ceļa sagula tumši zilas ziemas nakts ēnas kā lieli, ķēmīgi sikspārņi.
2.Neglīts, arī atbaidošs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
Piemēri..Bergholca glītā seja pēkšņi kļūst dzeltenīgi bāla un mute ķēmīgi sašķobās.
- ..Bergholca glītā seja pēkšņi kļūst dzeltenīgi bāla un mute ķēmīgi sašķobās.
2.1.Dīvains, arī kroplīgs.
PiemēriDaži mīkstie krēsli salikti ap nelielu rakstāmgaldu, kuram ķēmīgi izliektas kājas.
- Daži mīkstie krēsli salikti ap nelielu rakstāmgaldu, kuram ķēmīgi izliektas kājas.
- ..viņi tuvojās avārijas vietai, viņpus seklajam grāvim neveikli sasvērta rēgoja «Volga» [automobilis] saņurcītām durvīm un ķēmīgi pieplakušu jumtu..
Avoti: 4. sējums