ķēpīgs
ķēpīgs -ais; s. -a, -ā
ķēpīgi apst.; sar.
Saistīts ar grūtībām, lielām pūlēm (parasti par nepatīkamu darbu, uzdevumu).
PiemēriTurpat uz lauka melioratori parastās drenu caurules sānos izkala caurumu. Tur ievietoja atzarojuma cauruli un savienojuma vietu aizmūrēja. ..Neparocīgi un ķepīgi.
- Turpat uz lauka melioratori parastās drenu caurules sānos izkala caurumu. Tur ievietoja atzarojuma cauruli un savienojuma vietu aizmūrēja. ..Neparocīgi un ķepīgi.
- ..meistars beidza kārtējo pasūtījumu - četrkaklu kolbu ar pieslīpētiem aizbāžņiem. Iekšpusē vēl iekausēti satuvināti kapilāri. Tādu trauku meistarot tikpat ķepīgi kā būvēt pudelē kuģīti.
- No degvielas netīrumiem bija aizsērējis karburators. Vaina diezgan vienkārša, bet ķepīga.
Avoti: 4. sējums