ņaudiens
ņaudiens -a, v.
Īslaicīga vienreizēja skaņas → ņaudēt1.
Piemēri..krūmos.. atskanēja miermīlīgs ņaudiens.
- ..krūmos.. atskanēja miermīlīgs ņaudiens.
- Ķirsī atskan žēli ņaudieni. Mūsu kaķenīte Inta, ieraudzījusi tieva zara gala strazdu, nekādi nevar piekļūt putnam un aizvainoti ņaud..
- ..pagrabā nejauki iebrēcās kaķis un pēc gara ņaudiena apklusa.
Avoti: 6-1. sējums