šaubīties
šaubīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Būt tādam, kam ir izraisījušās šaubas (par ko).
PiemēriŠaubīties par savas rīcības pareizību.
- Šaubīties par savas rīcības pareizību.
- Šaubīties par ziņu patiesumu.
- Šaubīties vai paspēs izdarīt visu laikā.
- Olivērs: Vai ticību var iedvest ar pavēli? Turklāt - sākumā es ticu, bet es taču nevaru neredzēt, ka man netic. Ka mani vēro, pētī, šaubās par mani..
- «Hei, cilvēka bērns, panāc šurp!» Ārija šaubījās: iet, neiet?
- sal. Brīdi paturēja burku [ar rūgušpienu] rokās kā šaubīdamies, tad atkal pielika pie lūpām un izdzēra visu tukšu.
Avoti: 7-2. sējums