šaudīt
šaudīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.intrans. Vairākkārt šaut1.
PiemēriKāds tur, augšā, sāka uz labu laimi šaudīt ar automātu.
- Kāds tur, augšā, sāka uz labu laimi šaudīt ar automātu.
- Vīlums sāka šaudīt uz visām pusēm, līdz revolveris viņam izkrita no rokas.
- Ernests visu rītu bija pagalmā šaudījis ar korķu pistoli..
- pārn. ..pērkons no mākoņiem grūst, Šaudot ar zibeņu bultām.
1.1.trans.
PiemēriŠaudīt vārnas.
- Šaudīt vārnas.
- Fedotovu [sādžu] šauda mūsu artilērija un mīnmetēji..
2.trans. Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu). Ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu).
PiemēriGovs šauda asti.
- Govs šauda asti.
- ..gans piegrūda čūskai pirkstu pie purna. Kustonis sāka šaudīt mēli..
- Mazulis [briedēns].. šaudīja mēli, līdz satvēra pupa galu..
- Krančelis smilkst, nemierīgi šaudīdams galvu..
- ..tēvs veikli šaudīja saivu caur tīkla acīm..
- pārn. Jūra savas mēles šaudīja augstu pret klintīm..
2.1.pārn. Ļoti strauji vērst (acis, skatienu) pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm.
Piemēri..kucēns.., nokļuvis ārstes rokās, izbijies šauda ačteles.
- ..kucēns.., nokļuvis ārstes rokās, izbijies šauda ačteles.
Avoti: 7-2. sējums