šaustīt
šaustīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Sist, pērt. Šaust (1).
Piemēri..patēva siksna sīko augumu šausta bez žēluma. Vēl ilgi aiz durvīm atskan tās švīkstieni..
- ..patēva siksna sīko augumu šausta bez žēluma. Vēl ilgi aiz durvīm atskan tās švīkstieni..
- pārn. ..baltgvardu zvērīgie skatieni kā pātagām šausta ziņkārīgos lauciniekus.
- pārn. Vienu debess pusi vēl sedza tumši mākoņi un šaustīja zibeņu pātagas..
1.1.pārn. Apspiest, mākt, darīt pāri.
Piemēri«Uguns un nakts» deva spārnus reakcijas laikā šaustītajam cilvēkam..
- «Uguns un nakts» deva spārnus reakcijas laikā šaustītajam cilvēkam..
- ..viņš līdz vīra gadiem bija ticis dzīves šaustīts un norūdīts pret belzieniem, pārbaudījumiem, nejaušībām.
2.parasti 3. pers. Kustība strauji skart (ko) – parasti par vēju, nokrišņiem.
PiemēriVisas rudens lapas plecos krājas, Vēji šausta seju. Tomei eju.
- Visas rudens lapas plecos krājas, Vēji šausta seju. Tomei eju.
- Ar pirmajām lietus šļācēm, kas smagi un dobji sāk šaustīt zemi, Selderiņam acis aizsit tuva zibens gaisma.
- Vesels puiku un meiteņu spiets satupēs ragavās un svilpdami joņoja lejup pa nogāzi... Sniegs šaustīja seju kā ar rīkstēm..
3.Ļoti asi, nesaudzīgi kritizēt, nosodīt (kādu, ko), vērsties (pret kādu, ko).
PiemēriSatīriķis ar ironiju un dzēlīgu sarkasmu šausta mietpilsoņus, blēžus, liekēžus, birokrātus, liekuļus, kas pinas godīgiem cilvēkiem pa kājām.
- Satīriķis ar ironiju un dzēlīgu sarkasmu šausta mietpilsoņus, blēžus, liekēžus, birokrātus, liekuļus, kas pinas godīgiem cilvēkiem pa kājām.
- Par unikālu muzeju relikviju kļuvušas revolucionārās pastkartes, kas izdotas 1905. gadā, tās propagandē revolūcijas idejas un satīras rīkstēm šausta patvaldību un cara tētiņu.
- No mēles raisījās pārmetums, bet viņš laikā to apvaldīja. Olga jau tā satriekta, droši vien pati sevi šaustījusi un lādējusi.
- Ar polemisku kaisli dzīves patērētāju filozofija šaustīta Imanta Ziedoņa dzejā..
Avoti: 7-2. sējums