Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šautuve
šautuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Telpa, celtne, vieta, kas ir iekārtota šaušanas apmācībām, treniņiem, sacensībām.
PiemēriBlakus ogļu pagrabam kāpnes veda uz smagām durvīm. Virs tām bija uzraksts «Šautuve». «Kā vecos laikos. Iesim šaut,» aicināja Muraška.
  • Blakus ogļu pagrabam kāpnes veda uz smagām durvīm. Virs tām bija uzraksts «Šautuve». «Kā vecos laikos. Iesim šaut,» aicināja Muraška.
  • Netālu no Rīgas, Gaujas malā, ir uzcelta jauna, lieliska šautuve. Šeit ierīkotas joslas šaušanai dažādās distancēs, uzstādītas ierīces un mehānismi ātršaušanai..
  • Ziemas kaujas mācības ir ļoti sasprindzinātas. Klasēs, poligonā, šautuvē.. motorizēto strēlnieku mācību pulka karavīri pilnveido savu meistarību..
2.apv. Atspole.
PiemēriAudēju amatu bija nokāvušas mašīnas: stāvi,.. šķieti, šautuves tin mustavas jau sen bija nonestas no bēniņiem un.. atdotas liesmu šķīstītājai varai.
  • Audēju amatu bija nokāvušas mašīnas: stāvi,.. šķieti, šautuves tin mustavas jau sen bija nonestas no bēniņiem un.. atdotas liesmu šķīstītājai varai.
Avoti: 7-2. sējums