šaušalīgs
šaušalīgs -ais; s. -a, -ā
šaušalīgi apst.
1.Tāds, kas izraisa šausmas1. Šausmīgs (1).
Piemēri..kaimiņu dzīvoklī atskan šaušalīgs, izmisis sievietes kliedziens un pārbiedētas bērna raudas.
- ..kaimiņu dzīvoklī atskan šaušalīgs, izmisis sievietes kliedziens un pārbiedētas bērna raudas.
- Tas bija šaušalīgs sapnis.. Viņš atmodās, nosvīdis gluži slapjš, bet sirds, likās, izlēks no krūtīm.
- Jā, un vienreiz noticis kaut kas tik šaušalīgs, ka vēl tagad tirpas skrienot pār muguru!
2.Saistīts ar šausmām (2), tām raksturīgs. Šausmīgs (2).
PiemēriŠaušalīgs bija notiesāto ceļš no cietuma līdz bedrei kāpās.
- Šaušalīgs bija notiesāto ceļš no cietuma līdz bedrei kāpās.
- Šaušalīgs, riebīgs un garlaicīgs mūžs! Visur tik posta un nīcības pēdas..
2.1.Tāds, kas izraisa fiziskas mokas. Tāds, kas izraisa mokošas ciešanas.
PiemēriŠaušalīgas sāpes.
- Šaušalīgas sāpes.
2.2.Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
PiemēriŠaušalīgs nelietis.
- Šaušalīgs nelietis.
3.sar. Ļoti slikts. Šausmīgs (3).
PiemēriŠaušalīgs slapjdraņķis.
- Šaušalīgs slapjdraņķis.
4.sar. Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu). Ļoti liels, ārkārtīgs. Šausmīgs (4).
Piemēri..sakrājusies šaušalīga kaudze neparakstītu papīru un neizpildītu norādījumu..
- ..sakrājusies šaušalīga kaudze neparakstītu papīru un neizpildītu norādījumu..
- Viņi bēga laukā no pilsētas ar šaušalīgu ātrumu. Visi logi mašīnai bija vaļā.
- ..apsēdāmies pie rakstāmgaldiem un sākām imitēt šaušalīgu cītību, aizņemtību un darba mīlestību..
4.1.apst. Ļoti.
Piemēri«Savā laikā.. kolhozā uzbūvēja šaušalīgi lielu jaunlopu atražošanas kompleksu.»
- «Savā laikā.. kolhozā uzbūvēja šaušalīgi lielu jaunlopu atražošanas kompleksu.»
- ..viņš saprot, ka tādas domas bijušas šaušalīgi naivas.
- Viņas abas šaušalīgi svinīgiem, stingi nopietniem ģīmjiem pagājās pa klasi turp un atpakaļ..
Avoti: 7-2. sējums