Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šmīga
šmīga -as, s.; zvejn.
Tralējums. Arī traļa pacēlums (kopā ar zivīm).
PiemēriPēc kārtējā kuģu sasaukšanās seansa Edgars pasaka savu lēmumu - viņi zvejos ilgāk, iztaisīs vienu lieku šmīgu..
  • Pēc kārtējā kuģu sasaukšanās seansa Edgars pasaka savu lēmumu - viņi zvejos ilgāk, iztaisīs vienu lieku šmīgu..
  • Kuģi caur jūras vārtiem iepukšķina selgā, izmet traļus, un pirmā šmīga var sākties.
  • Pienāca laiks pacelt šmīgu. Atkal vīri bija uz klāja, rūca vinčas motors, virs traļa ceļa klaigādamas laidelējās kaijas.
Avoti: 7-2. sējums