šmīkstināt
šmīkstināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst.
PiemēriŠmīkstināt pātagu.
- Šmīkstināt pātagu.
- Aiz sliekšņa vējš šmīkstināja koku zarus.
- pārn. ..skārda gaiļi dzied torņos. Dzirdi, tie šmīkstina spārnus un nolaižas zemē pie tevis.
1.1.intrans.
PiemēriEdžiņš: Vai kājas jau nav palikušas stīvas? (Sit ar rīksti uz zemes un šmīkstina ar to).
- Edžiņš: Vai kājas jau nav palikušas stīvas? (Sit ar rīksti uz zemes un šmīkstina ar to).
- Vējš šmīkstina kailiem kļavu un ošu zariem..
- Uz jumta šmīkstina lietus; piestāj un šmīkstina atkal.
1.2.Čāpstināt (piemēram, skaļi ēdot, viļājot pa muti ēdienu).
PiemēriLieliem kumosiem saimnieks ņēma no mērces ar reņģēm un lieliski šmīkstināja muti, to sastrādādams.
- Lieliem kumosiem saimnieks ņēma no mērces ar reņģēm un lieliski šmīkstināja muti, to sastrādādams.
Avoti: 7-2. sējums