švīkstināt
švīkstināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švīkst.
PiemēriŠvīkstināt izkapti.
- Švīkstināt izkapti.
- Švīkstināt kājas.
- Sievas, iznākušas uz lielā ceļa, nozīmīgi paskatījās uz ganiem, lai tie pamanītu lopu izdzīšanu, un tad, pastalas švīkstinot, atgriezās savās sētās.
- Atkal pieripo autobuss, mitro asfaltu švīkstinādams; neviens neizkāpj..
- ..klausos, kā kaijas švīkstina spārnus..
1.1.intrans.
PiemēriAr spārniem švīkstinādamas, lidoja zilās spāres.
- Ar spārniem švīkstinādamas, lidoja zilās spāres.
Avoti: 7-2. sējums