švīkstoņa
švīkstoņa -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → švīkstēt.
PiemēriViņa uzvelk segu uz galvas un ilgi klausās savas elpas švīkstoņā, mēģinādama aizmigt ar laimīgu smaidu uz lūpām.
- Viņa uzvelk segu uz galvas un ilgi klausās savas elpas švīkstoņā, mēģinādama aizmigt ar laimīgu smaidu uz lūpām.
- Agnese satrūkās no skaļās kāju švīkstoņas, ar kādu studenti saņēma profesoru Audri, tā izrādīdami viņam sajūsmu un piekrišanu.
- ..man pār galvu, nerimstoši parkšķinādami, griežas vecie stārki. Dažubrīd viņi nolaižas tik zemu, ka varu sadzirdēt viņu spārnu švīkstoņu.
- ..trešdienās, kad bija nedēļas tirgus, [lielceļš] kūpēja kā rija, un gaiss bija ratu rīboņas, pātagu švīkstoņas un laucinieku valodu pilns.
Avoti: 7-2. sējums