šķiebt
šķiebt šķiebju, šķieb, šķiebj, pag. šķiebu; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķībs vai šķībāks.
PiemēriŠķiebt sētas mietu.
- Šķiebt sētas mietu.
- Šķiebt kurpes.
- Šķiebt galvu.
- Šķieb ķipi slīpāk, lai piens labāk līst kāstuvē!
Avoti: 7-2. sējums