šķila
šķila -as, s.
Samērā liels (no kā) nošķelts gabals.
PiemēriMalkas šķila.
- Malkas šķila.
- Sausa bērza šķila.
- Sakraut šķilas kamīnā.
- Sprakšķēdama kuras krāsns. Andrejs iesviež tajā vēl pāris sveķainu šķilu.
- Priekšstrādnieks sparīgi atraka saplēstā akmens šķilas.
- Apdrupušu mūru šķilas, milzīgi, saplaisājuši laukakmeņi,.. aprūsējušas dzelzs sijas veidoja juceklīgu, gluži vai necaurejamu labirintu.
Avoti: 7-2. sējums