šķūnis
šķūnis -ņa, v.
Saimniecības celtne, arī telpa, parasti labības, lopbarības, malkas, darbarīku glabāšanai.
PiemēriSiena šķūnis.
- Siena šķūnis.
- Malkas šķūnis.
- Tagad, kad sāka kult ar tvaika mašīnām un rijas vairs nebij jākūpina, bez labības šķūņa nemaz nevarēja iztikt.
- Govij un aitām siens tas labākais sapļauts, sažāvēts, laikus šķūnī ievests.
- Gar kanālu malām stāv laivu šķūņi - saulē saplaisājuši un sagriezušies iešķībi pa vējam.
- sal. Viņš atslēdza durvis un iegāja. Istaba bija auksta kā šķūnis, vienīgo logu klāja bieza sarmas kārta.
- Gari gari iekaucās kuļmašīnas lokomobile, aicinādama vedējus. Viens labības šķūnis bija atkal nokults, un vajadzēja steigt uz otru.
Stabili vārdu savienojumiNokult šķūni (arī riju).
- Nokult šķūni (arī riju) — Nokult labību, kas novietota šķūnī (rijā).
Avoti: 7-2. sējums