šļakstīties
šļakstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Šļakstīt (šķidru vielu) ap sevi, sev virsū, arī vienam uz otru, citam uz citu.
PiemēriPeldētāji sabrien ūdenī, šļakstās un smej.
- Peldētāji sabrien ūdenī, šļakstās un smej.
- Tikko bija nolijis putojošs pērkona lietus... Es kailām kājām lēkāju pa paltīm, šļakstījos un smējos.
2.parasti 3. pers. Refl. → šļakstīt. Tikt šļakstītam. Arī šļākties.
PiemēriPār kannas malu šļakstījās piens.
- Pār kannas malu šļakstījās piens.
- Odens šļakstās no spaiņiem.
- Viļņi šļakstās laivā.
- Akas rullis griežas viegli un nemaz nečīkst,.. ķēde akurāti tinas uz ruļļa, un gar grodiem tikai pavisam nedaudz šļakstās ūdens.
- ..zābaki grimst valgajā zemē un pie katra atspēriena šļakstās atpakaļ dubļi..
- Lopiem [zirgiem] muguras slapjas un kūp, no purniem šļakstās baltas putas.
Avoti: 7-2. sējums