šļāciens
šļāciens -a, v.
Vienreizēja paveikta darbība → šļākt1. Arī šalts, šļakata.
PiemēriViņš sataustīja ķipi un.. uzgāza sev vienu, pēc tam otru šļācienu.
- Viņš sataustīja ķipi un.. uzgāza sev vienu, pēc tam otru šļācienu.
- Saltas vakara debesis.. uzgāž mums pamatīgu lietus šļācienu. Salta ūdens piemirkusi zeme, mūsu mugursomas, mēs paši..
- Bieziem šļācieniem vētra svieda sniega vālus..
- pārn. Kas mūs uzvanda nemiera Šļācienos?
Avoti: 7-2. sējums