šļūcināties
šļūcināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Vairākkārt šļūkt1.
PiemēriViņi [bērni] bija aizelsušies un sakarsuši, jo vienā stiepienā atjozuši no pārupes, kur bija pasākuši no kalna šļūcināties.
- Viņi [bērni] bija aizelsušies un sakarsuši, jo vienā stiepienā atjozuši no pārupes, kur bija pasākuši no kalna šļūcināties.
- Un ragavas patiešām šļūcinājās no vienas puses uz otru, sagāzās sāņus un atkal izslīdēja taisni uz ceļa Vidus.
2.Virzīties šļūcošā gaitā.
Piemēri..mazdēls.., satvēris savās mazajās rociņās iedomāto stūri, sīksīkiem, ātriem solīšiem šļūcinās uz priekšu..
- ..mazdēls.., satvēris savās mazajās rociņās iedomāto stūri, sīksīkiem, ātriem solīšiem šļūcinās uz priekšu..
Avoti: 7-2. sējums