šņiku
šņiku izsauk.; parasti savienojumā «šņiku, šņaku».
Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
PiemēriJauni puiši sienu pļāva, Trīs kažoki mugurā, izkaptiņa šņiku šņaku, Kažociņi briku brāķu.
Avoti: 7-2. sējums