ūvināt
ūvināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
1.Ūjināt1.
PiemēriNu meklēja brāļi, nu meklējot ūvināja māršas, bet Kaņepītis bija pazudis.
- Nu meklēja brāļi, nu meklējot ūvināja māršas, bet Kaņepītis bija pazudis.
- Ovina gani.
1.1.trans.
PiemēriKņada cēlās tik griezīga, ka krodzinieks.., gluži kā govis no ganiem mājās ūvinot, pielika plaukstas pie lūpām un vairākkārt brēca: «Kungi, klusāk! Kungi!...»
- sal. Kņada cēlās tik griezīga, ka krodzinieks.., gluži kā govis no ganiem mājās ūvinot, pielika plaukstas pie lūpām un vairākkārt brēca: «Kungi, klusāk! Kungi!...»
2.parasti 3. pers. Radīt raksturīgas stieptas, zemas balss skaņas (parasti par pūcēm).
Piemēri..Kaut kur biežņā pūce ūvināja..
- ..Kaut kur biežņā pūce ūvināja..
Avoti: 8. sējums