žilbums
žilbums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → žilbt.
PiemēriViņa.. samirkšķināja acis, it kā žilbumu pārvarot..
- Viņa.. samirkšķināja acis, it kā žilbumu pārvarot..
- pārn. Pati es biju autore Un pati režisore, Un soliste biju un statiste, Šai žilbumā galva noreibst.
1.1.pārn. Pārsteigums, mulsums.
Piemēri«Piedodiet, laikam žilbumā pārsacījos! Es domāju taisni jūs un nevienu citu..»
- «Piedodiet, laikam žilbumā pārsacījos! Es domāju taisni jūs un nevienu citu..»
- Žilbums garām. Katrs brīvais strēlnieks Savās gaitās dodas.
Avoti: 8. sējums