žņaugties
žņaugties žņaudzos, žņaudzies, žņaudzas, pag. žņaudzos; refl.
1.Refl. → žņaugt1. Tikt žņaugtam.
Piemēri..Bobītis [suns] neprata iet pavadā, turējās pretī, atspēries ar visām četrām, un žņaudzās vai nost.
2.parasti 3. pers. Stingri, cieši vilkties kopā (par ķermeņa daļām, parasti pirkstiem, rokām).
Piemēri..mani pirksti nevilšus žņaudzas rūgtā dūrē..
2.1.Tērpties ciešā, pārāk šaurā apģērbā.
Piemēri..negribas žņaugties korsetē, un.. galvenais apģērba gabals gan virtuvē, gan dārzā ir puķaini un svītraini katūna halātiņi..
3.vienk. Skopoties.
Piemēri«Zini ko, es domāju tā: pasūtīsim tikai vislabāko. Nevar taču bojāt Rīgas puiku klasi. Un nav arī ko žņaugties, vai ne?»
Avoti: 8. sējums