žūžas
žūžas -u, vsk. žūža, -as, s.
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → žūžot1.
PiemēriDārza zaros nedzird vēja žūžu, un liepās nav samanāma mazākā vēsmiņa.
- Dārza zaros nedzird vēja žūžu, un liepās nav samanāma mazākā vēsmiņa.
- Gribētos soļot man.., klausoties žūžu, Vakara vēsma ko vēdina čukstus..
- Man atkal jāaiziet, bet, lai kur būšu, Es saklausīšu tavu [kalna] bērzu žūžu..
2.Šūpojošas kustības. Arī darbība → žūžot2.
PiemēriUn sāļums šis, cirzdamies vaigā un satraukdams dvēseles žūžu, no kāzu nakts turējās līdzi mums briesmīgus gadus un mūžu.
- pārn. Un sāļums šis, cirzdamies vaigā un satraukdams dvēseles žūžu, no kāzu nakts turējās līdzi mums briesmīgus gadus un mūžu.
Avoti: 8. sējums