žūžināt
žūžināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
žužināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; retāk
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) žūžo (1).
PiemēriBrāzdamies pa atvērtajiem logiem, rudens vējš žužināja uz galda pamesto izpluinīto grāmatu..
1.1.intrans.
PiemēriPat lielās priedes kuplie zari, pavasara vēsmas iešūpoti, žūžināja savādāk nekā parasts.
2.Žūžojot (2) midzināt (parasti bērnu).
Piemēri..Ieva.. uz rokām šūpoja un žužināja mazo puisīti..
Avoti: 8. sējums