ķepīgs
ķepīgs -ais; s. -a, -ā
ķepīgi apst.; sar.
1.Mīksts, lipīgs (par kādu masu).
Piemēri..naktīs vēl uznāca sals, bet dienās jau karsēja saule un zeme kā ķepīga java lipa pie traktoru kāpurķēdēm..
1.1.Slapjš, mīksts (par sniegu).
Piemēri«Kāds ķepīgs sniegs,» pukojās Asne, purinādama no kažoka baltās lēkšķes, kas kāpņu telpas siltumā ātri kusa..
Avoti: 4. sējums